Kāpēc grīda kļūst tumša un dzeltenīga?

Atceries brīdi, kad parketa grīda bija tikko uzlikta vai atjaunota? Tā bija gaiša, tīra, dabiskā koka tonī, un visa telpa izskatījās plašāka un gaišāka. Tad paiet pieci vai desmit gadi, un pēkšņi pamanīsi, ka grīda vairs nav tā pati. Tā ir ieguvusi dzeltenīgu, reizēm pat oranžīgu nokrāsu, un dažās vietās šķiet arī tumšāka nekā sākumā. Loģiski rodas jautājums, kas notika, vai grīda ir sabojāta, vai to var atgriezt sākotnējā izskatā, un vai tiešām jāmaina viss segums.

Labā ziņa ir tāda, ka lielākajā daļā gadījumu grīda nav sabojāta, un to nav nepieciešams mainīt. Notiek dabisks process, kam ir saprotams iemesls un praktisks risinājums.

Lai saprastu, kāpēc mainās tonis, jāatceras, ka parkets vai koka dēļu grīda parasti nav "pliks koks". Virsma ir pārklāta ar aizsargpārklājumu, visbiežāk poliuretāna laku vai eļļu. Šis slānis aizsargā koku no mitruma, netīrumiem un nodiluma. Tajā pašā laikā tieši pārklājums ir tas, kas ar laiku visbiežāk maina vizuālo toni.

Īpaši raksturīgi tas ir vecā tipa lakām uz šķīdinātāju bāzes. Tās laika gaitā pakļaujas novecošanās procesam, un, ilgstoši saskaroties ar gaismu, siltumu un skābekli, lakas sastāvdaļas oksidējas. Vienkāršāk sakot, laka maina krāsu. Un visbiežāk šī maiņa virzās uz dzeltenu vai oranžu toni. Tas nenozīmē, ka laka bija slikta. Tas vienkārši ir ķīmiskas reakcijas rezultāts, kas raksturīgs daudziem materiāliem, līdzīgi kā baltai plastmasai, kas ar laiku mēdz iedzeltēt.

Kāpēc dažās vietās tas notiek ātrāk?

Parasti vainīga ir saule. Vietas pie logiem, kur grīda regulāri saņem tiešus saules starus, toni maina ātrāk. Savukārt zem paklājiem, dīvāniem un skapjiem grīda bieži saglabā gaišāku nokrāsu, jo tur pārklājums ir mazāk pakļauts gaismai. Tāpēc, pārbīdot mēbeles vai noņemot paklāju, nereti redzamas izteiktas atšķirības. Arī siltums procesu paātrina. Ja ir siltā grīda vai telpa vasarā stipri uzkarst, oksidācija parasti norit straujāk.

Vai tas ir kas slikts?

Parasti nē. Šī ir estētiska, nevis konstrukcijas problēma. Koks zem lakas slāņa lielākoties ir vesels, un laka joprojām pilda savu aizsargfunkciju. Tomēr vizuāli tas var kaitināt, īpaši, ja vēlies gaišu, dabisku koka toni. Tumšāka grīda var padarīt telpu vizuāli smagnējāku un mazāku, un tieši tāpēc cilvēki bieži sāk domāt par atjaunošanu.

Vai var šo procesu apturēt?

Pilnībā nē, bet var jūtami palēnināt. Mūsdienu ūdens bāzes lakas parasti dzeltenē daudz mazāk nekā vecākās šķīdinātāju lakas, un arī eļļas un vasku sistēmas bieži saglabā stabilāku toni. Ja plāno jaunu grīdu vai atjaunošanu, ir vērts apsvērt tieši ūdens bāzes laku, jo tā ir caurspīdīgāka un ilgāk saglabā dabisku izskatu. Ja grīda jau ir lakota ar vecā tipa laku, vienkāršākais ikdienas solis ir samazināt tiešos saules starus, izmantojot žalūzijas vai aizkarus, īpaši dienas vidū vasarā.

Vai šādu grīdu vajag mainīt, vai var atjaunot?

Lielākajā daļā gadījumu pietiek ar atjaunošanu. Atjaunošanas laikā vecais lakas slānis tiek pilnībā noslīpēts, atklājot tīru koka virsmu. Pēc tam grīdu iztīra, nepieciešamības gadījumā nogruntē un uzklāj jaunu lakas vai eļļas sistēmu. Rezultātā dzeltenais un oranžais tonis pazūd, jo tas bija pārklājumā, nevis kokā. Ja izvēlies ūdens bāzes laku, jaunais pārklājums arī ilgāk saglabās gaišu, dabisku toni.

Pilnīga grīdas maiņa parasti ir vajadzīga tikai tad, ja problēma nav tikai tonis, bet ir arī koka vai konstrukcijas bojājumi: puve, izteiktas deformācijas, plaisas, kas turpina atvērties, vai pamatnes problēmas, kas izraisa liekšanos un kustību. Ja runa ir tikai par dzeltēšanu un tumšanu, atjaunošana gandrīz vienmēr būs ātrāka un ekonomiskāka.

Cik ilgi pēc atjaunošanas grīda paliks gaiša?

Tas atkarīgs no pārklājuma un telpas apstākļiem. Ar ūdens bāzes laku grīda parasti saglabā gaišāku toni apmēram 10 līdz 15 gadus, pirms dzeltēšana kļūst izteiktāka. Ar eļļu vai vasku tonis nereti ir vēl stabilāks, taču šie pārklājumi prasa regulārāku kopšanu un periodisku atjaunošanu. Savukārt šķīdinātāju lakas dzeltēšanu parasti sāk parādīt ātrāk, bieži jau pēc 7 līdz 10 gadiem, īpaši saulainās telpās.

Ko darīt praktiski?

Ja grīda ir iedzeltējusi vai aptumšojusi un tas traucē, atjaunošana ar slīpēšanu un jaunu pārklājumu ir visdrošākais veids, kā atgriezt gaišu toni. Pirms darbu uzsākšanas izrunā ar meistaru, kādu pārklājumu izvēlēties. Ja prioritāte ir gaišums un dabiskums, izvēlies ūdens bāzes laku vai eļļu. Ja svarīgāka ir maksimāla nodilumizturība un neliela toņa maiņa nav problēma, var apsvērt arī šķīdinātāju laku. Un neatkarīgi no izvēles, ja gribi palēnināt turpmāku dzeltēšanu, samazini tiešo sauli ar žalūzijām vai aizkariem.

Grīdas dzeltēšana un tumšana ir dabisks process, kas visbiežāk saistīts ar lakas novecošanos, nevis ar koka bojājumu. Un tieši tāpēc to parasti var pilnībā atrisināt ar atjaunošanu, nemainot visu grīdu. Ja vēlies atgriezt sākotnējo gaišo toni, kvalitatīva slīpēšana un jauns pārklājums to paveiks. Ar pareizu materiālu izvēli tu vēl arī paildzināsi laiku, kad grīda izskatās svaiga, gaiša un dabiska.